Novenna svētajam Jāzepam

pazīstamam ar savām žēlastībām svētā Jāzepa Sanktuārijā Krakovā, māsu Bernardīņu klosterī

Liels mierinājums šīs dzīves dažādajās ciešanās un pieredzē mums ir svēto aizbildniecība. Viņi, kas ir gājuši pa tiem pašiem zemes dzīves ceļiem, un, piedzīvojuši mūsu nabadzību, apžēlojās par mums un atbalstīja mūs debesīs ar savām lūgšanām daudz efektīvāk, jo ir nopelnījuši sev vairāk Dieva labvēlības. Tāpat Dievs vēlas, lai mēs godinātu tos, kurus Viņš paaugstināja debesīs un kurus sauc par saviem draugiem. Tāpēc Viņš ilgojas, lai mēs savās vajadzībās pie Viņa vērstos caur svēto starpniecību. Tā iemesla dēļ Viņš labprāt uzklausa lūgumus, kurus par mums nes svētie.
Svētajam Jāzepam – kā nākamajam pēc Vissvētākās Mātes – pienākas īpaša cieņa no mūsu puses. Viņš bija vistuvākajās attiecībās ar Pestītāju, kā nākamais pēc Vissvētākās Jaunavas tika pacelts līdz visaugstākajai godībai, kļūstot par Apgādnieku un adoptētā Bērna Tēvu, viņa tikumi un neparastais dzīves svētums dāvāja viņam Jēzus Sirdi un īpašo Dieva žēlastību.
Svētā Baznīca vienmēr godāja Viņu vairāk nekā citus svētos un aicināja pie Viņa ticīgos. Stādīja viņu priekšā kā vispilnīgāko kristīgās dzīves piemēru, kā visuzticamāko aizbildni visās vajadzībās, jo īpaši kā labās nāves patronu.
To, cik iedarbīga ir svētā Jāzepa apgādība, pierāda nepārtrauktā pieredze. Dieva Svētie apliecināja, ka ar viņa palīdzību guva īpašas žēlastības no Dieva. Svētais Francisks no Sales publiski izteica savu pateicību par brīnumainajām svētā Jāzepa rūpēm par viņu, sauca sevi par viņa pielūdzēju, kalpu un īpašumu. Svētā Terēze no Avilas savās vēstulēs raksta: „Neatceros gadījumu, kad lūdzot svētā Jāzepa apgādību, netiktu uzklausīta. Brīnišķīgas ir žēlastības ar kurām Dievs mani caur viņu apdāvināja…”. Līdzīgas liecības sniedza un turpina sniegt visi tie, kas savās raizēs un bēdās vērsās pēc viņa palīdzības.
Nav brīnums, ka svētā Jāzepa kults kļūst aizvien populārāks un izplatītāks, un svētā Baznīca, sastopoties ar neskaitāmiem šķēršļiem savās aktivitātēs, daudzās valstīs pieredzot spiedienu no Kristus Vārda pretiniekiem, nemitīgi mudina ne tikai pēc Marijas, bet tāpat arī pēc svētā Jāzepa aprūpes.

Kā lūgties šo novennu

Ja vēlies godbijīgi lūgties šo novennu, nepieciešams izvēlēties deviņas dienas pēc kārtas, vislabāk deviņas dienas pirms sv. Jāzepa piemiņas dienas (10. – 18. marts) un veltīt tās šiem svētkiem, ievērojot šādus norādījumus:

– lai vieglāk izlūgtu sev nepieciešamās Dieva žēlastības ar svētā Jāzepa aizbildniecību, katru dienu piedalies Svētajā Misē,
– pirmajā un pēdējā novennas dienā, vai vismaz pēdējā, pieņem Gandarīšanas Sakramentu un Svēto Vakarēdienu; Svētā Komūnija ir ieteicama katru dienu,
– novennas sākumā apņemies to lūgt šī Svētā godam, lai viņa starpniecība Dieva priekšā izlīdzinātu tavai pestīšanai nepieciešamās žēlastības; tai klāt vari pieminēt kādu konkrētu dāvanu, kuru ilgojies saņemt,
– lasi, rūpīgi pārdomā katrai dienai paredzētās pārdomas par svētā Jāzepa tikumiem un modini savu sirdi tiem sekot,
– godbijīgi lūdz novennu svētā Jāzepa svētbildes priekšā, nolasot katrām pārdomām pievienoto lūgšanu un pēc tās svētā Jāzepa litāniju,
– centīgi pildi katrai dienai pievienoto apņemšanos un dotās dienas laikā bieži atkārto uzupurēšanās aktu.

Ievada lūgšana pirms katras dienas pārdomām

Dievs, ar savu žēlastību dari, lai visas domas, visas manas sirds jūtas, visas manas dvēseles darbības es vērstu Tavai kalpošanai un Tavas Dievišķās Majestātes godībai, un, lai šīs pārdomas nestu bagātīgus augļus.

Lūdz par mums, svētais Jāzep.
Lai mēs kļūtu Kristus solījumu cienīgi.

diena

Svētais Jāzeps – kristīgās pazemības paraugs

Vispirms ielūkojies tuvāk Svētā Jāzepa pazemībai, jo pazemība, saskaņā ar Baznīcas tēvu mācībām, ir kristieša pirmais tikums. Tēvi viņu uzskata par tik ļoti svarīgu visu tikumu pamatu un sakni, ka bez viņas neviens tikums nevar pastāvēt. Svētais Cipriāns viņu sauc par svētuma priekšnoteikumu, bet Bernards par citu tikumu sargu un pamatu. Kā zieds, kas dzīvo un aug no savas saknes sulas, būdams nogriezts no tās, vīst, tā katrs tikums, saka svētais Georgs, ātri kalst un iet bojā, ja neturās pazemības saknes. Kur viņa slēpjas? Tajā, ka cilvēks atzīst pats savu bezspēcību, nevarību un pilnīgu atkarību no Dieva, un tā rezultātā novērtē sevi un savu rīcību saskaņā ar patieso vērtību. Tādējādi pazemīgais ne ar ko nelielās, jo zina, ka viss, kas viņā labs, nāk no Dieva, ka pats ir iznācis no nebūtības; viņš nepaceļas augstāk par citiem, jo izjūt savu postu un mazumu; viņam ir tīkami pazemojumi, jo zina, ka viņam tie nāk pamatoti; viņš nav dusmīgs, viņu nekas neskumdina, jo zina, ka visi nepatīkamie notikumi ir viņa Dieva, Kunga un Radītāja vēlēti vai pieļauti. Tāpēc šis tikums ir tik ļoti patīkams Dievam, ka nekas Viņam nevar būt jaukāks. Iemīlēja Viņš to savā pazemīgajā kalponē Marijā, tāpat arī iemīlēja Viņš to savā pazemīgajā kalpā Jāzepā, un tā kā viņam patīk paaugstināt pazemīgos, tad paaugstināja arī viņu, pēc Vissvētākās Jaunavas, pāri visas cilvēces godam.
Svētā Jāzepa pazemība atklājas visā viņa dzīvē. Uz tās, kā uz visskaistākā fona, radās un attīstījās viņa tikumi, kuros viņš visā pilnībā iemirdzējās. Viņš nāca no Dāvida cilts, pēc pasaules skatījuma, godam un greznībai lemts. Dievs pieļāva viņa dzīvē nabadzību, bet viņš šo nabadzību iemīlēja un nevēlējās tikt paaugstināts.
Neko nezinot par pagodinājumu, kādu bija paredzēts viņam sastapt, viņš apprecēja pazemīgo Jaunavu Mariju. Bet brīdī, kad uzzināja, ka nezināmi Dieva ceļi izvēlēja Viņu kā Pestītāja Māti, pārņēma viņu tik dziļas pazemības sajūta, ka uzskatīja sevi par necienīgu dzīvot kopā ar Viņu zem viena jumta. Savukārt, vai brīdī, kad viņš kļuva par Jēzus aizbildni, kad Jēzus sauca viņu par savu tēvu, pagodinājums mazināja viņa pazemību? Gluži pretēji, šis skaistais tikums viņā auga brīnišķīgā pazemības piemēra pamudinājumā, kuru deva Pestītājs.
Padomā tagad, kāda ir tava pazemība? Tik daudz ļauna ir tevī, tik daudz ļaunu tieksmju, tik daudzas reizes esi smagi grēkojis un tā dēļ novērsies no Dieva. Bet vai tu apzinies visu savu postu? Ja apzinātos, labprāt pieņemtu pazemojumus, nenicinātu tuvākos, nemēģinātu sevi paaugstināt, nedusmotos tik ļoti, kad ar tevi atgadās kaut kas nepatīkams. Bet kā tu rīkojies? Nereti vērtē sevi pārāk augstu, lepojies ar dāvanām, kuras saņēmi no Dieva, it kā tās būtu tevis paša. Savā tuvākajā reti redzi kaut ko labu, lieli un uzsver savu darbu nozīmīgumu, bet viņa darbus noliedz vai padari mazvērtīgus. Un lai vēl kāds atļaujas tevi pazemot vai kaut ko pārmest, cik gan dusmīgs tad esi, cik daudz žēluma izjūti pret viņu.
Tevī dzimst atriebības sajūta, bet, kad neizdodas tuvāko ievainot, tu sirdī noglabā un baro vismaz aizvainojumu pret viņu.
Tāpēc pieņem lēmumu no šodienas atturēties laist pašmīlestības un lepnuma dzinuļus. Nepārvērtē savus tikumus, atceroties, ka tev ir lielāka tieksme uz grēku nevis uz labo. Mierīgi paciet un veltī Dievam visus savus pazemojumus, zinot, ka par taviem grēkiem tev tas pamatoti pienākas. Nenicini citus un nepaaugstini sevi pāri viņiem.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, es lūdzu tevi tās tēvišķās sirds dēļ un tās mīlestības dēļ, kādu devi savā apgādībā esošajam Jēzum, kā arī tās mīlestības dēļ, ar kādu Jēzus tevi mīlēja, lūdzu, rūpējies par manas dvēseles svētdarīšanu. Esi mans ceļvedis, esi mans paraugs, esi mans aizbildnis Dieva priekšā. Izlūdz man žēlastību, lai es uzticīgi pildītu savu šodienas apņemšanos, un, lai rīkojoties saskaņā ar šodien apcerēto tikumu, kā arī atdarinot tavu svēto dzīvi, nonāktu mūžīgā laimē debesīs. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Svētais Jāzep, cilvēku nicināts, bet Dieva acīs patiesi liels, izlūdz man dziļu pazemību.

Apņemšanās
Šodien pacietīgi izturēšu kādu pazemojumu vai palīdzēšu savam tuvākajam lietās, kuras manai patmīlībai izraisa riebumu.

diena

Svētais Jāzeps – eņģeliskas šķīstības paraugs

Jēzus, pilnīgs svētums un visas šķīstības radītājs, prieku rod tikai tīrās dvēselēs. Viņš vēlējās, lai Viņa Māte būtu Jaunava; Viņa atnākšana bija jāpasludina nevainīgam vēstnesim Jānim Kristītājam; vienam no Viņa mācekļiem, mirdzošam nevainīgā šķīstībā, tika ļauts tuvoties Viņa Sirds īpašākajiem noslēpumiem; tāpat svētajam Jāzepam, kuram ar tēva rūpēm vajadzēja Viņu aizsargāt, bija jāspēj izcelties šajā tikumā un ar nevainības liliju jāsavieno visi citi tikumu ziedi.
Patiešām, jau no bērnības viņš izcēlās ar šo eņģelisko šķīstību. Marija, Bezvainīgā un Visšķīstākā Jaunava, izvēlējās viņu kā savas nevainības sargātāju un šis apstāklis sniedz visskaistāko liecību svētā Jāzepa tikumībai. Marija, kura Bezvainīgās Ieņemšanas dēļ spīdēja spožāk nekā saule un bērnībā mūžīgā laulībā upurēja Dievam savu šķīstību,Viņa, kura šo brīnišķīgo tikumu vērtēja augstāk nekā Dieva Mātes godu, nevarēja pieņemt svēto Jāzepu par savu līgavaini un piekrist kopdzīvei citādāk, kā tikai debesu apgaismota par viņa neaptraipīto šķīstību.
Cik gan šķīstai bija jābūt svētā Jāzepa sirdij, pie kuras tik bieži piekļāvās Visšķīstākā Jēzus Sirds, tā sirds, kura apskāva pašu Svētumu, Iemiesoto Dievu. Un, ja tik lieliska bija svētā Jāzepa jaunavīgā tīrība pirms viņš tika savienots svētajās saitēs ar Jēzu un Mariju, cik gan brīnišķīgi šim tikumam bija jāaug esot pastāvīgā saskarē ar šīm Vissvētākajām Personām.
Svētais Jāzeps ir šķīstības godinātājs. Tāpēc, ja vēlies saņemt viņa īpašo aizsardzību un vēl jo vairāk Dieva prieku un žēlsirdību, no visa spēka, savu iespēju robežās, centies iegūt šo eņģelisko tikumu. Tas ir patiess un nenovērtēts dvēseles dārgums, taču šis dārgums ir noslēpts nepilnīgā miesā – ļoti trauslā traukā. Vismazākā neuzmanība var radīt šī dārguma zaudējumu. Tāpēc esi nomodā par sevi, uzmanīgi vēro visas savas sirds jūtas, esi nomodā pār savām vēlmēm, pār savu iztēli.

Vetīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, nevainojamais Jaunavu Karalienes godinātāj, brīnišķīgais paraugs un maigais šķīsto dvēseļu aizbildni, esi manas šķīstības sargātājs. Dari, lai es, dodoties tavās, kā arī tavas Šķīstās Līgavas, pēdās, patiesi iemīlētu šo eņģelisko tikumu un lai es viņu saglabātu neaptraipītu šīs pasaules kārdinājumu vidū. Un, tā kā tam draud tik daudz briesmu, dod man arī savu brīnišķīgo aizsardzību, lai es spētu izvairīties no kārdinājumiem un dzīvot tik šķīstu dzīvi, ka Dievs vienmēr varētu mani uzlūkot ar prieku. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Ak, Kungs, veido manī tīru sirdi!

Apņemšanās
Šodien atteikšos no kādas ķermeniskās baudas un apņemšos turpmāk rūpīgi izvairīties no visa, kas apdraud šķīstuma tikumu.

diena

Svētais Jāzeps – trūcīgo patrons un pacietības piemērs nabadzībā

Svētais Jāzeps visu savu dzīvi palika vislielākajā nabadzībā un caur šo nabadzību deva piemēru kā mums vajadzētu izturēties savas dzīves vajadzībās un trūkumā. Šajā pasaulē ir daudz dažādu ciešanu, bet visbiežāk cilvēki sūdzas par nabadzību. Un tiešām, cik daudz mēs redzam nabagu, kuri strādājot smagos vaiga sviedros reti spēj izdzīvot no tā, ko nopelna. Cik gan ir ģimeņu, kurās mātes un tēvi, rūpju pārņemti par saviem nabaga bērniem, raud un sūdzas smago vajadzību dēļ, nereti pat uzskatot, ka ir visnelaimīgākie no visiem.
Vienīgi, vai tiešām nabadzība ir tik liela nelaime? Ja tā būtu, Dievs noteikti būtu bagātīgi apdāvājis savus uzticamos kalpus vai vismaz nebūtu atstājis nabadzībā Jāzepu un Mariju – vissvētākās personas, kuras Viņam bija tik tīkamas un kuras mīlēja ar Savu īpašāko mīlestību. Bet, paskaties uz Svēto Ģimeni. Ieej svētā Jāzepa darbnīcā un paskaties, kā tas nabaga galdnieks, neskatoties uz to, ka nāca no karaliskas dzimtas, smagi strādā un pūlas, lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamās vajadzības. Skaties, kā Bētlemē – visur atstumts – viņš velti meklē pieticīgu pajumti. Palūkojies uz nožēlojamo stallīti, kurā viņam jāmeklē patvērums Marijai un Dieva Bērnam. Paskaties uz Svētās Ģimenes bēdām un neērtībām, kurām palīdzēt svētais Jāzems ne vienmēr spēja. Dodies ar viņiem kopā uz Ēģipti un paskaties, cik skumjš ir viņa stāvoklis – svešā valstī, bez palīdzības, bez pazīstamajiem, bez elementāriem iztikas līdzekļiem.
Redzot to visu, vai Tu vēl sūdzēsies par savu nabadzību? Vai vēl teiksi, ka Dievs ir netaisns un atstāj tevi nabadzībā? Vai domā, ka esi labāks par svēto Jāzepu, kurš bija Dieva mīļākais kalps? Vai turpināsi teikt, ka Dievs par tevi nerūpējas un aizmirsa par tevi? Bet vai ar svēto Jāzepu, kuram uzticēja visdārgākos debesu dārgumus, Dievs rīkojas citādāk? Vai vēl uzskatīsi sevi par visnelaimīgāko tāpēc, ka dzīvē piedzīvo nelielu nepietiekamību?
Ja jā, tas nozīmē, ka tu neapzinies savas nabadzības vērtību. Tava nabadzība nav nelaime, bet labākais atpestīšanas veids, kuru devis Dievs. Viņš zina, ko dara. Viņš ir vislabāko Tēvs, kurš vēlas tavu laimi un piemeklē tam atbilstošus līdzekļus, lai tu to varētu gūt.
Vēlies uzzināt kāpēc tiek pieļauts, ka tevi vajā nabadzība vai citas ciešanas? Jo vispirms Viņš vēlas tev dot iespēju izpirkt senos grēkus, pēc tam – iespēju iegūt nopelnus mūžībai. Vēlas pārbaudīt tavu tikumu un visbeidzot vēlas padarīt brīvu tavu sirdi no zemes, lai paceltu debesīs. Jo, ja tu dzīvotu pietiekamībā un viss notiktu pēc tava prāta, tu aizmirstu par debesīm, pārāk spēcīgi pieķeroties zemei, kas ir tikai izmēģinājuma un svētceļojuma vieta mūžīgajai dzīvei.

Svētais Jāzeps nekad nesūdzējās par savu nabadzību, nezaudēja drosmi un lieki neskuma. Jāatzīst, sirds viņam sāpēja, skatoties uz savu visdārgāko cilvēku – Jēzus un Marijas – lielo trūkumu un savu nespēju to novērst, bet viņš mierīgi pacieta, jo zināja, ka tāda ir Dieva griba un, ka Dieva un debesu dēļ ir vērts visu paciest un izturēt.
Arī tu nekrīti nabadzības izmisumā, nesūdzies, lieki neskumsti, bet atceries par mūžīgo bagātību, kuru Dievs tev ir sagatavojis debesīs. Pacietīgi izturi savu likteni, jo tāda ir Dieva griba, lai caur šīs dzīves likstām tu nopelnītu sev mūžīgo laimi debesīs. Dieva žēlsirdība ir vienīgais dvēseles dārgums. Ja vien tev sirdī ir Dievs un tu paliec viņa labvēlībā, kļūsi par vislaimīgāko cilvēku, pat ja pieredzēsi visdziļāko nabadzību.
Svētais Jāzeps ir īpašs trūcīgo Patrons. Dzīvē piedzīvodams lielu nabadzību, viņš debesīs tagad apžēlojas par mūsu trūkumu. Garo gadu pieredze ir pierādījusi viņa rūpju efektivitāti mūsu laicīgajās bēdās. Tāpēc dodies pie viņa savās rūpēs vai problēmās un viņa aizgādība tevi nekad nepievils. Atceroties Pestītāja vārdus: „Meklējiet vispirms Debesu valstību, un viss pārējais jums tiks iedots”, apņemies no šodienas nepiesaistīt sirdi šīs pasaules labumiem. Kļūsti nabadzīgs garā, jo šāda nabadzība, pēc Dievišķā Meistara vārdiem, ir patiesa bagātība: „Svētīgi garā nabadzīgie, jo viņiem pieder debesu valstība”.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Ak, Jāzep, svētītais Mūsu Pestītāja Uzturētāj, tavām rūpēm es uzticu savu miesu un garu. Aizstāvi, atbalsti un glāb mani visās manās vajadzībās. Aizbildini mani Dieva priekšā, lai šīs dzīves likstās es nekad nezaudētu Dieva žēlastību – šo visdārgāko manas dvēseles dārgumu. Lai es labāk zaudēju visus laicīgos labumus nekā Dievu un mūžīgo laimi debesīs. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Svētais Jāzep, tiecies mani atbalstīt visās manās vajadzībās!

Apņemšanās
Savu iespēju robežās, ar labu vārdu vai labdarību, pacentīšos šodien mierināt kādu trūcīgo.

diena

Svētais Jāzeps – pilnīgas paklausības un Dieva gribas pildīšanas piemērs

Pēc būtības, cilvēka pienākums ir it visā pildīt Dieva gribu, jo Dievs viņu tam ir radījis. Mēs to atpazīstam ar mūsu saprāta gaismu, bet Dievs vēl pārliecinošāk palīdz atsaukt atmiņā mūsu dabisko pienākumu, sakot vārdus: „Tev būs Kungu, savu Dievu bīties un Viņam kalpot”. Kalpot nenozīmē neko citu, kā vien pildīt paša Kunga gribu. Tāpēc Dieva griba ir mūsu labo darbu un visas kristīgās pilnības vienīgais motivācijas avots. Jo uzticamāk un precīzāk cilvēks pilda Dieva gribu un visus savus darbus, jo svētāks un mīļāks ir Dievam. Svētais Jāzeps visas savas dzīves garaumā izcēlās ar vispilnīgāko paklausību Dieva gribai, neatkarīgi no tā, kā tā tika pausta. Evanģēlijs viņam piešķir taisnīgā vīra goda titulu, jo no agras bērnības svētais Jāzeps dzīvoja lielā Dieva bijībā un uzticami pildīja visus Dievišķos un cilvēciskos likumus. Trīs reizes gadā, kā tas bija ar Likumu vēlēts, viņš devās uz Jeruzālemi, lai tur svinētu vissvarīgākos svētkus, līdzīgi ievērodams arī visus citus Likuma rakstus. Bez kurnēšanas bija paklausīgs pat pagānu valdniekam, zinot, ka katra vara nāk no Dieva. Labprāt pildīja Eņģeļu pavēles, lai arī viņi lika darīt kaut ko tik skumju un sarežģītu kā došanos uz Ēģipti – valsti, kas bija sveša un nelabvēlīga. Pietika viņam ieraudzīt vismazāko Dieva zīmi, lai bez mazākās kavēšanās izpildītu pavēlēto lietu. „Tā dara katrs – saka svētais Bernards – kas pēc Jāzepa parauga ir patiesi paklausīgs. Ja viņš dzird rīkojumu, tad negaida un nekavējas. Viņa auss uzmanīgi klausās, ko viņam saka, kājas ir gatavas pildīt pavēli, rokas rīkojas tik dedzīgi, ka, šķiet, apsteidz pašu pavēli”.

Svētais Jāzeps pildīja pavēles bez vismazākās pretestības, bez attaisnojumiem, bez kurnēšanas, neatkarīgi no tā, cik grūti, cik nepatīkami un cik smagi tas bija; neskatoties uz iespējamām un pat acīmredzamām briesmām. Viņš neizvērtēja neko, vēlējās tikai pildīt Dieva gribu, jo av redzējis neko svētāku, neko mīļāku, neko dārgāku par viņu un vēlētos labāk nomirt nekā jebkādā veidā tai pretimstāvēt.
Cik gan svarīga tev ir šī pārdomu tēma! Tagad padomā, vai tu vienmēr esi gatavs pildīt Dieva gribu? Dievs atklāj tev savu gribu caur baušļiem. Kā tu ar tiem rīkojies? Atceries, cik reizes labprātīgi un ar pilnu apziņu, nereti pat smagos grēkos, pārkapi Dieva bausli. Sacēlies, pretojies Dieva gribai, ja ne caur vārdiem, tad caur darbiem sakot: „Nedarīšu to, ko Dievs grib, tā vietā vēlos ļauties savai kaislībai; zinu, ka Dievu tas apvaino, bet tuvāka man ir paša griba”. Biji sacēlies pret Dievu, jo katrs grēks, īpaši nāves grēks, ir nepaklausība Dievam. Varbūt jau izlaboji šo kļūdu caur grēkusūdzi, varbūt Dievs tev jau to piedeva, bet tagad padomā, kādu tūlītēju lēmumu vari pieņemt, lai pasargātu sevi nakotnē?
Dievs tev atklāj savu gribu arī caur gados vecākiem un pieredzējušākiem cilvēkiem. Viņš nesūta tev eņģeļus kā svētajam Jāzepam, bet dod priekšniecību, kura saka tev kas jādara, un Dievs tev pavēl viņus klausīt tā, it kā šie norādījumi nāktu no Viņa paša mutes. Tu vari viņus nepaklausīt vienīgi tad, ja viņu teiktais ir acīmredzams grēks. Jebkurā citā gadījumā viņu norādījumi ir Dieva norādījumi, tāpēc, ja tiem pretojies – pretojies pašam Dievam. Kāda ir tava paklausība pēc viņu skatījuma? Vai pildi viņu gribu? Varbūt pildi tikai ārēji – izskata pēc – dažu cilvēcisku iemeslu dēļ, bet vai tava griba labprātīgi pieņem viņu norādījumus? Varbūt kurni, varbūt tavā sirdī mīt negribīgums vai pat dusmas pret viņiem, varbūt slepeni nosodi viņu norādījumus… Tādā gadījumā tā nav patiesa paklausība Dievam. Kristīgā paklausība ir patiess upuris, kas Dievam ir īpaši mīļš, jo darīts no laba prāta – tā, kas mums ir visdārgākais. Un tieši tāpēc tam ir jābūt patiesam, nevis labi jāizskatās; jābūt gribētam, nevis piespiedu kārtā sniegtam. Jābūt prātīgam, darītam caur skatu uz Dievu un balstītam dziļā ticībā un pārliecībā, ka tad, kad vecāki cilvēki pavēl, tad pats Dievs pavēl. Tikai tāda paklausība sniegs tev patiesus nopelnus un bagātīgas debesu dāvanas, bet kopā ar tām arī svētā Jāzepa aizbildniecību.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, dari, lai tavā aizbildniecībā esot, es varētu labi atpazīt nepieciešamību pēc bezierunu paklausības dziedinošajiem augļiem, kurus tu man tik daudz dod un rādi caur skaistajiem piemēriem. Neļauj man turpināt būt savas gribas vergam, kas mani ved uz iznīcību. Tevis un tavas Līgavas dēļ, es stingri apņemos izmantot visu manas dvēseles gribu, lai attīstītu pilnīgu paklausību un caur to uzvarētu visas manas dvēseles ļaunās tieksmes un droši tiku debesīs. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās. Vēlos darīt visu, ko man teiksi.

Apņemšanās
Veikšu sirdsapziņas izmeklēšanu, noskaidrojot, kur es visvairāk esmu nepaklausīgs, lai nākotnē šo kļūdu varētu izlabot.

diena

Svētais Jāzeps – patiesas dievbijības paraugs ikdienas lietās

Dievbijība – tā ir patiesa atdošanās Dievam un pastāvīga tieksme izpatikt Viņam visās lietās. Tā nebalstās uz garām lūgšanām un biežiem baznīcas apmeklējumiem, lai gan arī tas ir viņas dabiskais auglis. Tās būtība slēpjas pastavīgā dvēseles virzībā pie Dieva, kas liek cilvēkam meklēt Dievu visās, pat vismazākajās lietās; dara to, ko Dievs vēlas un dara to tādā veidā un laikā, kādā Dievs to grib.
Tam nav vajadzīgi īpaši darbi vai varonīga mīlestības rīcība. Pietiks ar ierastām ikdienas lietām, kuras pazemībā, mīlestībā un labu nodomu vadītas, tiks veltītas Dievam, tādā veidā Viņu patiesi pagodinot.
Svētais Jāzeps nedarīja neko, ar ko cilvēks pasaulē parasti izpelnās slavu – ne pārdabiskas lietas, ne brīnumus, ne sasniegumus zinātnē. Bet to, ko Dievs no viņa prasīja, veica ar viskarstāko mīlestību, pastāvīgu uzticību un pilnu atdevi, kādu bija gatavs upurēt Dievam, dodot Viņam visdārgāko.

Viņš bija vienkāršs galdnieks, un, apzinādamies, ka pats Dievs viņam izvēlējās šo vietu, visus savus pienākumus veica uzticami un centīgi. Nemeklēja sev paaugstinājumu un netiecās pēc pasaules acīs labāka dzīves veida. Mīlot Dievu no visas savas sirds, priecājās, ka var Viņam kalpot pazemībā un pazemojumā. Viņš priecājās par savu zemo stāvokli un, darot darbu, tiecās priecēt un pildīt Dieva svēto gribu. Cik gan lielisks ir Jāzeps savā nošķirtībā, savā pieticīgajā darbnīcā dzīvojot pazemīgu dzīvi! Viņš ir simts reizes lielāks par visiem pasaules varoņiem un iekarotājiem, kuru vārdus cilvēki ar aizrautību cildina. Un cik liels pagodinājums viņam tika piešķirts par šo pazemīgo darbu, kuru viņš uzņēmās ar dedzīgu mīlestību! Kļūstot par Jēzus apgādnieku, viņš nopelnīja sev cildeno žēlastību – debesu un zemes Karalis palīdzēja viņam darbā un klausīja viņa rīkojumus.
Tāpat arī mūsu ikdienas darbi, ja tos pildām atbildīgi un neatlaidīgi, ar mīlestību pret Dievu, vieno mūs ar Viņa lielajām žēlastībām. Katrā stāvoklī un ikvienā situācijā, caur uzticīgu savu pienākumu pildīšanu, cilvēks var kļūt tīkams Dievam. Ikdienišķai dzīvei, kas ir klusa, veltīta rūpīgam darbam, mums būtu jātur lielā cieņā, jo tā attālina mūs no lepnības. Pieticīga dzīve mūs vairāk pietuvina patiesai dievbijībai, pie tam visa mūsu pilnība slēpjas tajā, lai visu, ko mēs darām, pat vismazāko pakalpojumu, darītu pareizi un apzinīgi, saskaņā ar Dieva gribu un mūsu patieso mīlestību pret Viņu. „Ārēja rīcība bez mīlestības būs bezjēdzīga” – saka Kempenes Toms. Tas, kas nāk caur mīlestību, pat vismazākā lieta, nes bagātīgus augļus. Laimīgs, kas pēc svētā Jāzepa parauga visu dara ar Dievu un Dievam. Pēc Apustuļa vārdiem: „Visu, ko jūs darāt, dariet no sirds it kā Dievam, bet ne cilvēkiem, zinādami, ka jūs mantojuma algu saņemsiet no Kunga”.
Padomā šodien par sevi – ar kādu attieksmi tu dari vienkāršos darbus. Pajautā sev vai neesi nolaidīgs savos pienākumos? Vai nododies tiem ar aizraušanos, cienot Dieva gribu? Kādu iemeslu dēļ tu strādā: mīlestības dēļ pret Dievu vai godkāres, jebkādas citas cilvēcīgas vai pasaulīgas motivācijas dēļ? Vai mostoties no miega tu cel savu sirdi un prātu pie Dieva? Vai rīta lūgšanas laikā veltī Dievam visus dienas darbus? Vai dienas laikā bieži modini sevī to labo nodomu, kuram tavā sirdī ir jāmājo, lai visu darītu Dieva labā? Ja tā darīsi, katru dienu iegūsi neskaitāmus nopelnu dārgumus, pavadīsi dienu ar patiesu iepriecinājumu sirdī, un Dievs, kurš neskatās uz mūsu nopelnu lielumu, bet uz mūsu labo gribu, pieņems visus tavus darbus, pat vismazākos, kas veikti ar mīlestību, kā sev tīkamu upuri un dos tev bagātīgu atalgojumu.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, tava piemēra iedvesmots un pamācīts, no šī brīža vēlos visas savas lietas un pienākumus darīt Dieva labā un saskaņā ar Viņa svēto gribu. Bet, tā kā esmu pakļauts tik daudzām vājībām un tik viegli savā sirdī dodu vietu dažādiem zemes un pasaules kārdinājumiem, lūdzu Tevi, mans dārgais Aizbildni, izlūdz Dievam žēlastību, kas darītu stipru manu gribu, lai es nekad nenovirzītos no Dieva ceļa.

Uzupurēšanās akts
Māci mani, Dievs, visā pildīt Tavu gribu!

Apņemšanās
Visas lietas centīšos darīt precīzi un ar atbilstošu nodomu.

diena

Svētais Jāzeps – apslēptās iekšējās dzīves piemērs

Apslēptā dzīve pasaulīgajiem cilvēkiem šķiet nepanesama. Viņi nezina tās jaukās garīgās ērtības ar kurām Dievs piepilda savu uzticamo, Viņu patiesi meklējošo, kalpu dvēseles. Bet dievbijīgās dvēseles, vienreiz nobaudījušas šo debesu saldumu, paceļ to pāri visām pasaules ērtībām un pievilcībām, ar kurām pasaule radusi maldināt savus sekotājus.
Svētais Jāzeps visu dzīvi pavadīja savrup no pasaules un šajā savrupībā viņš izjuta visielāko laimi. Pēc Dieva Apredzības Jēzus piedzima nabadzībā un bija nezināms cilvēku vidū līdz brīdim, kad viņam bija jāsāk Skolotāja gaitas. Līdzīgu dzīvesveidu sev izvēlējās Jāzeps – viņš jutās priecīgs par mierīgu dzīvi savrupībā, mīlēja kluso amatnieka darbu un centās būt nezināms pasaulē, lai dzīvotu tikai Dievam. Viņa dvēseles barība bija lūgšana un meditācija, pat esot darbā viņš joprojām domāja par Dievu un izjuta aizvien karstāku mīlestību pret Viņu. Šī dievbijīgā gara koncentrēšanās deva viņam dziedinošus augļus. Tā sargāja visdārgākās žēlastības dāvanas viņa dvēselē, nemitīgi tās vairoja, apgaismoja viņa prātu un darīja viņu jūtīgu un paklausīgu ikvienai Dieva vēlmei. Ar cik gan lielu labpatiku Dievs skatījās uz Jāzepa tīro sirdi viņa pieticīgajā savrupībā; uz to sirdi, kurā kā apslēptā dārzā, grezni auga visu tikumu brīnišķīgie ziedi.
Arī tava rīcība tikuma iespaidā būtu ātra, ja vien šīs pasaules kņadā un burzmā nenovērstu uzmanību no dārgajām žēlastības dāvanām. Ja vien tu varētu izvairīties no lietām, izklaides un sabiedrības, kas tevi var novest pie vienaldzības pret Dievu. Ja vēlies iet pilnības ceļu un kļūt spēcīgāks Dieva bijībā un mīlestībā, tev ir jākļūst par miera un koncentrēšanās gara cienītāju. Šīs pasaules burzmā atradīsi visu, kas tevi var pakļaut Dieva žēlastības zaudēšanai, bet neko, kas tevi aizvestu pie labā. „Cik reizes devos pie cilvēkiem – saka kāds Dieva kalps – tik reizes atgriezos mazumā”. Toties vientulībā un mājas nostūrī sirds viegli ļaujas dievbijīgas žēlastības iedvesmai un Dievs labprāt atklājas cilvēkam. Lai arī ikdienas dzīves pienākumi pieprasa komunicēšanu ar cilvēkiem un bieži mūs ievelk laicīgo lietu virpulī, patiesi dievbijīgs cilvēks vienmēr atradīs piemērotu brīdi, lai koncentrētos garā vai lūgšanā. Arī tu, atbilstoši savām iespējām, atdarini svēto Jāzepu un tiecies pēc dziedinošas koncentrēšanās garā. Nejaucies svešās lietās, vienīgi gadījumos, kad mīlestība to prasa, un nedzenies pēc šīs pasaules godkāres. Sekojot Kempenes Toma padomam, un vēl jo vairāk Dieva gudrības mācībai, atstāj godkāri godkārīgajiem un uzcītīgi domā par to, ko Dievs tev sludināja. Tomēr pirmām kārtām izvairies no sabiedrības, kura tevi varētu mudināt uz sliktām lietām. Dažreiz ir grūti sevi kontrolēt esot labā draugu lokā, nemaz nerunājot par brīžiem, kad apstājies pie sliktā! Tad bez īpašas Dieva žēlastības ir ļoti grūti izvairīties no grēka. Un kā gan lai rēķinās ar šo īpašo Dieva palīdzību, ja pats, bez vajadzības, vieglprātīgi meties iekšā briesmās? Kas mīl briesmas, tajās aizies bojā. Paturi prātā šos Kempenes Toma vārdus: „Lai kur tu būtu un lai kur arī atrastos, visur būsi nožēlojams, ja nevērsīsies pie Dieva”. Saglabā šos vārdus savā sirdī un sekojot svētā Jāzepa paraugam, centies dzīvot ar lielāku savaldību nekā līdz šim.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, tava dzīve ar Jēzu bija apslēpta Dievā. Jo vairāk skatos uz tavu piemēru, jo lielāku vajadzību jūtu pēc sava gara koncentrēšanās lūgšanā un biežā kontemplācijā par Dievu un manas pestīšanas patiesību. Jēzu, Marija, svētais Jāzep, no šī brīža ļaujiet manam lepnumam un laimei paslēpties Jūsu brīnišķīgās aizsardzības ēnā, lai uzmanīgi sargājot man dāvātās Dieva žēlastības dāvanas, es varētu kādreiz redzēt Jūs debesu spožumā un godībā, un priecāties ar Jums mūžībā. Āmen.

Nožēlas lūgšana
Jo vairāk mani aizmirsīs cilvēki, jo vairāk par mani rūpēsies Jēzus Sirds.

Apņemšanās
Šodienu pavadīšu vislielākajā gara sakopotībā.

diena

Svētais Jāzeps – Dieva Apredzības nelokāmais uzticības paraugs

Nekas tā nemierina cilvēku dažādās šīs dzīves likstās, kā ticība Dieva Apredzībai, citiem vārdiem sakot, ticība tēvišķi mīlošajai aizsardzībai, kuru Dievs dāsni dod visiem cilvēkiem. Dievs mūs ir radījis mūžīgai laimei un vēlās visus vest uz debesīm. Viņš arī dod mums visas nepieciešamās žēlastības, kas vajadzīgas, lai mudinātu mūsu gribu labajam un lai tā neradītu šķēršļus šī mūsu mērķa sasniegšanai. Papildus citiem līdzekļiem Viņš dažreiz pieļauj ciešanas un nelaimes, zinot, ka tās var efektīvi kalpot mūsu pestīšanai.
Tālredzīgā Dieva pārziņā ir arī mūsu laicīgie panākumi un, ja vien tie nav pretstatā ar augstāko labumu un mūžīgo pestīšanu, tad Viņš mūs apdāvina ar laicīgām dāvanām, pieprasot no mums tikai pienācīgu to izmantošanu. Pestītājs mums skaidri saka: „Skatieties debesu putnos: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne šķūņos krauj, un jūsu Debestēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti nekā viņi? Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību, un viss cits tiks jums dots klāt”.
Liels mums ir mierinājums, kad zinām, ka Dievā mums ir vislabākais Tēvs, kurš par mūsu labklājību rūpējas labāk, nekā mēs paši to spējam. Mēs ne vienmēr zinām, kas mums nāks par labu, bet Dievs vienmēr zina vislabāk un patiesi vēlas mūsu labumu. Tāpēc mums vajadzētu pilnībā atdoties Tālredzīgajam Dievam. Tas ir ne tikai mūsu pienākums, bet arī labākais veids, kā iegūt lielu žēlastību no Dieva. Jo Dievs, redzot, ka mēs neuzticamies sev, bet uzticam savu likteni Viņa rūpēm, jūtas atbildīgs par to, lai mūsu uzticība netiktu pievilta.
Svētais Jāzeps kalpo mums kā visskaistākais piemērs. Pietiek pieminēt viņa tikumīgās dzīves vienu raksturīgu sastāvdaļu. Lūk, sapnī viņam parādījās eņģelis, kurš Dieva vārdā pavēlēja viņam kopā ar Jēzu un Mariju, pēc iespējas ātrāk, pamest dzimto zemi, lai dotos uz Ēģipti un paliktu tur līdz turpmākam rīkojumam. Šāda pavēle katrā sirdī iespertu kā zibens, ja vien viņš visu savu uzticību nebūtu atdevis Dievam. Cik daudz šeit slēpjas grūtību un briesmu! Tūlīt pat ir jābēg, bez sagatavošanās; Svētais Bērns un Viņa Māte ir jāpakļauj grūtībām un diskomfortam; jāatstāj sava zeme un jādodas ceļojumā uz svešu, tālu valsti bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, bez ceļa norādēm; uz valsti ar svešā valodā runājošiem, citā kultūrā un tradīcijās dzīvojošiem cilvēkiem; pie ebreju tautu ienīstošiem pagāniem; bez jebkādām iztikas izredzēm, paredzot vissmagākās ciešanas un visdziļāko nelaimi. Bet Jāzeps atmet visas raizes, visu cilvēku satraukumu.
Balstot visu savu uzticību Dievā, viņš neņem vērā grūtības un briesmas, nešaubās, ne brīdi nevilcinās pavēles pildīšanā. Viņš eņģelim nejautā par ceļojuma iztikas līdzekļiem, par dzīves vietu Ēģiptē, vai uzturēšanās ilgumu. Viņš to visu atstāj Dieva ziņā.
Viegli iztēloties, kas viņam bija jāizcieš, mērojot plašos tuksnešus, mežonīgo un nezināmo apkārtni kopā ar Bērnu un Viņa Māti; cik grūta bija viņa dzīve Ēģiptē. Un tomēr viņš nebija vīlies Dieva uzticībā. Dievs ieskāva viņu savās rūpēs, pasargāja no visām briesmām, izglāba Jēzu no briesmīgajām Hēroda rokām, visas likstas padarīja labas un, pēc tirāna nāves, kopā ar Svēto Ģimeni, atveda viņu atpakaļ uz Nācareti.
Sniedzot svētā Jāzepa piemēru, Dievs vēlās tevi iedvesmot tikpat lielai uzticībai Viņa Apredzībā. Atceries, ka Viņš vada tavus ceļus, ka nekas bez Viņa gribas un atļaujas nenotiek, ka Viņš ir visžēlsirdīgākais Tēvs, kurš ilgojas pēc tavas laimes. Tāpēc visās dzīves situācijās pilnībā atdodies Viņa svētajai gribai un paļaujies uz Viņa palīdzību un aizsardzību, cenšoties nekad nestāties pretī Viņa svētajiem rīkojumiem. Padomā, kas tev līdz šim neizdevās un ko tu vari izlabot.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, uzticamais Dieva kalps, Viņa Tālredzības piemērs, cik tālu manas jūtas ir no tām jūtām, kuras vadīja tavu sirdi. Katru dienu saucu uz Dievu, saucu Viņu par savu Tēvu, saku, ka uzticos Viņam, bet tomēr mana cerība ir vāja. Vismazākās likstas mani satrauc un padara nemierīgu. Vismīļākais mans aizstāvi, palīdzi man iegūt nelokāmu uzticību un pilnīgu atdošanos Dieva Apredzības lēmumiem, lai tā mani atbalstītu un mierinātu dzīves nelaimēs, vedot mani uz laimīgo dzīvi mūžībā. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Dievs mani vada, man nekā netrūkst.

Apņemšanās
Es veltīšu savas un savu tuvāko vajadzības Dieva Apredzībai.

diena

Svētais Jāzeps – viskarstākās uz Jēzu vērstās mīlestības paraugs

Svētais Jāzeps mīlēja Jēzu ar viskarstāko mīlestību, un šo mīlestību smēla pašā tās avotā – Vissvētākajā Jēzus Sirdī. Un kā gan varēja būt citādāk, ja viņam bija tā laime turēt rokās Svēto Bērnu, mīļot Viņu pie savas sirds; ja viņš nepārtraukti lūkojās tajā vispilnīgākajā visa svētuma piemērā; ja nemitīgi apbrīnoja nebeidzamo Pestītāja labestību un mīlestību pret cilvēkiem; ja viņam bija Jēzus, kurš teica: „Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos”. Vai tad Jāzepa sirds varēja neaizdegties mīlestības ugunī, esot tik tuvu vistīrākajā mīlestībā degošajai Jēzus Sirdij?
Jēzus Aizbildņa statuss, ar kuru Jāzeps tika pagodināts caur Dieva īpašo žēlastību, neparastā veidā vairoja viņa mīlestību pret Viņu, jo šajā nepelnītajā izvēlē viņš redzēja ne tikai īpašo Jēzus mīlestību pret sevi, kuru vēlējās atmaksāt ar visiem saviem spēkiem, bet dzīvojot ar Viņu, varēja tuvāk un dziļāk iepazīt visas Viņa Dievišķās īpašības. Neviena zemes mīlestība nav salīdzināma ar to mīlestību, kuru viņš izjuta pret savai apgādībai uzticēto Jēzu. Viņa mīlestībai nebija robežu, līdzīgi kā to nebija bezgalīgajai labestībai, ko viņš redzēja Jēzū. Tāpēc viņš dzīvoja tikai Jēzum, gatavs vienmēr darīt visu iespējamo Viņa labā.
Kāda ir tava mīletsība pret Jēzu? Kopš bērnības esi bagātīgi apdāvināts ar viņa mīlestības dāvanām. Pirms vēl sāki dzīvot, jau biji atpestīts ar Viņa Vissvētākajām Asinīm. Kristības sakramentā pār tevi nolaidās debesu žēlastības avots, kuru Viņš tev ieguva caur Savu nāvi. Cik reizes Jēzus tev piedeva grēku vainas!… Cik reizes tevi baroja ar savu Vissvētāko miesu svētajā Komūnijā, ieejot tavā sirdī, lai ar tevi ciešāk savienotos, lai tevi mierinātu, stiprinātu labajā un modinātu mīlestību pret debesu lietām. Un kā tu atbildēji šai Jēzus mīlestībai? Padomā, ne reizi vien biji vienaldzīgs pret savu visžēlsirdīgāko Pestītāju, ne reizi vien šīs pasaules jautrību vērtēji augstāk par Viņu.
Svētais Jāzeps vērtēja Jēzu augstāk par visu, kas viņu šajā pasaulē varēja priecēt. Jēzus pazaudēšana bija viņa sirdij smagāka par visām citām ciešanām. Kad viņš pazaudēja Jēzu templī un trīs dienas meklēja viņu kopā ar Mariju, bija neremdināmās skumjās un lielās sāpēs, lai gan tā nebija viņa vaina. Bet tu tomēr savas vainas dēļ un labprātīgi, caur grēku, ne reizi vien zaudēji Jēzu, proti, izmeti Viņu no savas sirds. Cik gan skarbs un nepateicīgs tad biji! Apsver, kas tev jādara nākotnē, lai izvairītos no grēka.
Uguns nevar būt bez liesmas. Un Jēzus mīlestības liesma ir dedzība pēc Viņa godības. Tu nevari teikt, ka mīli Jēzu, ja nerūpējies par Viņa vārda godību, ja nevēlies, lai visi cilvēki iepazītu un iemīlētu Jēzu tā, kā Viņš to ir pelnījis, ja vismaz pats necenties to sekmēt. Tu nespēj darīt pārdabiskas lietas, tomēr dari to, ko vari. Centies sevī vairot nepārtrauktu mīlestību uz Jēzu un mudināt tam arī savus tuvos.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Svētais mans Aizbildni, tu biji cieši vienots ar Jēzu un mīlēji Viņu ar visdedzīgāko mīlestību. Es arī ilgojos no visas sirds mīlēt savu visdārgāko Pestītāju un, tā kā jūtu, cik nespējīga – nožēlojama un auksta – ir mana sirds, es vēršos pie tevis, lai palīdzi man gūt Jēzus un kopā ar Viņu arī Viņa Vissvētākās Mātes mīlestības dāvanu. Lai esot šeit, uz zemes, es Viņu mīlu vismaz tik daudz, cik tas ir manos spēkos, lai reiz debesīs Viņu mīlētu mūžīgi mūžos kopā ar tevi, svētais Jāzep un ar Mariju, tavu Visšķīstāko Līgavu. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Tev, ak Jēzu, es atdodu savu sirdi. Dari, lai es mīlu Tevi tā, kā Tu to esi pelnījis.

Apņemšanās
Caur savu mīlestību pret Jēzu veltī Viņam visas grūtības, kuras tevi šodien piemeklēs.

diena

Svētais Jāzeps – svētīgas nāves Patrons

Nāves stunda cilvēka dzīvē ir vissvarīgākais brīdis, jo tā nosaka viņa likteni visam mūžam. Tas ir neizbēgams brīdis, jo neviens nevar izvairīties no nāves; izšķirošs brīdis, jo tā nelaimīgās sekas vairs nevarēs izlabot; brīdis, kurš pieprasa vislielāko uzmanību, jo nekad nevar paredzēt, kad tas pienāks. Un tomēr tas ir visvairāk novārtā atstātais brīdis. Vairākums cilvēku parasti domā un rūpējas par visu pārējo, tikai ne par laimīgu nāvi. Kas no tā izriet? Dzīvojot pasaulei un tās priekiem, viņi neizvairās no grēkiem, dzīvo slikto atkarību lokā, un, nicinot Dieva žēlastības, iet bojā nelaimīgā nāvē.
Šodien, pēdējā novennas dienā, padomā par savu zemes dzīves pēdējo un tik ļoti nozīmīgo brīdi, lai svētais Jāzeps pamāca tevi ar savas svētās nāves piemēru. Svētajam Jāzepam bija laimīga nāve, jo viņš nomira Jēzus klēpī, Viņa žēlastībā un mīlestībā. Viņš visu dzīvi mīlēja Jēzu, visu dzīvi pildīja Dieva gribu, visu dzīvi tiecās pēc apvienošanās ar Viņu debesīs uz mūžiem. Kā gribētos, lai arī tu varētu nomirt Dieva žēlastībā, ar Jēzus mīlestību sirdī, stiprināts ar Viņa Vissvētāko Miesu, svētās Baznīcas klēpī. Salda ir zīve kopā ar Jēzu, bet vēl saldāka ir nāve ar Viņu, jo tā uz mūžiem vieno mūs ar mūsu Dievu. Šādu laimīgu nāvi tev var izlūgt svētais Jāzeps, ja savas dzīves laikā viņu godināsi un dedzīgi lūgsi viņa aizbildniecību, jo viņš ir labās nāves Patrons. Tik daudz cilvēku atzina viņa efektīvo aizbildniecību nāves stundā. Arī tu viņu neapšaubāmi izjutīsi, ja nemitēsies lūgt.
Diemžēl ar svētā Jāzepa aicinājumu vien nepietiek. Tev pašam pie sevis arī ir jāstrādā, visu dzīvi jāgatavojas nāvei, centīgi izvairoties no visa, kas tevi var novest pie grēka. Un, ja nelaimīgi sagrēkosi, neatliec nožēlas brīdi, bet pēc iespējas ātrāk salabsti ar Dievu un centies atgūt Viņa žēlastību.
Padomā šodien par savu nāvi un pajautā sev: vai es justos droši, vai nekas mani nesatrauktu, vai nevēlētos, lai man būtu vēl mazliet laika izlabot savu dzīvi, ja man šajā brīdī nāktos nomirt? Tāpēc izdari tagad to, ko vēl vēlies izdarīt. Tev vēl ir laiks un iespējas. Veic visas savas dzīves sirdsapziņas izmeklēšanu, spried sev tiesu, pirms Dievs tev spriedīs. Gandarīšanas sakramentā centies salīgt ar Dievu un atgūt viņa žēlastību, bet pēc šīs novennas sāc jaunu dzīvi saskaņā ar Dieva prātu. Atceries, ka nāve ir to tikumu un ražas vākšanas laiks, kurus dzīves laikā nopelnījām un kuri mums nesīs nenovertējamu atlīdzību pie Dieva. Neviens nevar novākt augļus, ja iepriekš tos nav stādījis vai potējis. Tāpēc strādā pie savas tikumības, izrauj slikto ieradumu nezāles un izkop tikumus, lai caur Dieva žēlastību, Marijas un svētā Jāzepa aprūpi, reiz ievāktu vēlamo ražu.

Veltīšanās svētajam Jāzepam

Lūdzu Tevi, visbrīnišķīgais svētais Jāzep, laimīgās nāves Patron, caur visiem taviem dzīves nopelniem, izlūdz man žēlastību no Dieva, lai mana zemes svētceļojuma laikā, ikdienas darbu un pasaules valdzinājumu ieskauts, es nekad neaizmirstu par savu nāves stundu un censtos tā dzīvot un izvairīties no grēka, lai tajā vissvarīgākajā brīdī Dievs būtu man žēlīgs un atļautu doties uz mūžību Viņa svētajā žēlastībā. Āmen.

Uzupurēšanās akts
Ak Jēzu, caur Tavām Vissvētākajām Asinīm, kuras par mani izlēji, dod man laimīgu nāvi!

Apņemšanās
Katru mēnesi izvēlēšos sev vienu dienu, kurā pārdomāšu nāvi, kas mani sagaida un izmeklēšu savu sirdsapziņu. Tāpat nolasīšu litāniju svētajam Jāzepam, lai izlūgtu sev laimīgu nāvi.

Svētā Jāzepa litānija

Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!
Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs!
Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls, pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!
Svētā Marija, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, lūdz par mums!
Slavas pilnais Dāvida ciltsbērns, lūdz par mums!
Patriarhu gaisma, lūdz par mums!
Dievmātes līgavainis, lūdz par mums!
Šķīstais Jaunavas sargātājs, lūdz par mums!
Dieva Dēla uzturētājs, lūdz par mums!
Rūpīgais Kristus aizsargātājs, lūdz par mums!
Svētās ģimenes galva, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, taisnīgais vīrs, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, šķīstības paraugs, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, gudrības piemērs, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, drošsirdīgais vīrs, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, Dievam vienmēr paklausīgais, lūdz par mums!
Svētais Jāzep, uzticīgais Dieva kalps, lūdz par mums!
Pacietības spoguli, lūdz par mums!
Nabadzības mīlētāj, lūdz par mums!
Strādnieku priekšzīme, lūdz par mums!
Mājas dzīves košums, lūdz par mums!
Jaunavu sargs, lūdz par mums!
Ģimenes atbalsts, lūdz par mums!
Nelaimīgo iepriecinātājs, lūdz par mums!
Slimnieku cerība, lūdz par mums!
Mirstošo gādnieks, lūdz par mums!
Biedinājums ļauniem gariem, lūdz par mums!
Svētās Baznīcas aizstāvis, lūdz par mums!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!

V. Viņš to iecēla par sava nama kungu.
R. Un par visa sava īpašuma valdnieku.

Lūgsimies:
Dievs, Tu savā neizsakāmā gādībā esi izvēlējies svēto Jāzepu par savas Mātes, Vissvētās Jaunavas Marijas Līgavaini, mēs Tevi lūdzam, lai tas, kuru godinām virs zemes, būtu mums par aizbildni pie Tevis debesīs, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Amen.